1836 – desmitās ekspedīcijas pirmā diena

Mārtiņam jautāju – kāpēc Mapo? “Tā vienkāršāk, Latvijā ir tik daudz Mārtiņu, pat mana mamma mani dažreiz sauca par Mapo”. Mapo ekspedīcijā piedalās pirmo reizi un, kā pats atzina, gaidījis šo braucienu, un pat neliels stresiņš parādījies iepriekšējā vakarā.

Startējam no Vasargelišku skatu torņa, kas atrodas pavisam netālu no Slutišku vecticībnieku ciemata, kur pabijām iepriekšējās ekspedīcijas laikā. Mūsu plāns ir nobraukt vairākus Daugavas lokus ar plostu. No torņa paveras elpu aizraujošs skats. Mapo atzīst, ka tik daudz braukts pa pasauli, jūsmots par dažādām skaistām vietām, tērēts milzum daudz naudas un nav skaidrs, kāpēc neesam šeit bijuši agrāk. No torņa redzam, ka plosts mūs jau gaida. 

Uzbraucam močus uz plosta. Plosts ir neticami stabils, nav pat nepieciešamības močus nostiprināt. Man ir līdzi spinings, ar ko pamēģināt noķert kādu zivi vakariņām. Īsa instrukcija airēšanā un ceļojums var sākties!

Airējam uz upes vidu, kur stiprāka straume un pēc 5 minūšu brauciena Mapo pamana kempingu upes labajā krastā un viņam liekas, ka šo vietu viņš jau ir redzējis fotogrāfijās, ko viņam Amerikā rādīja nejauši satiktais latviešu ceļotājs. Mapo zvana Matīsam un izrādās, ka tas patiešām ir viņa īpašums un viņš šobrīd tur atrodas. Airējam krastā un esam liecinieki brīnišķīgam satikšanās brīdim. Matīss paciemojas uz plosta, atvadāmies un dodamies tālāk. Renārs pa to laiku bija palaidis dronu virs Daugavas lokiem, bet, tā kā straume nes plostu ātri, sanāk tāda drona pakaļdzīšanās un pēc mirkļa jau rodas problēma – drona baterijas beidzas, drons vairs neklausa Renāram un pats sāk pieņemt lēmumus. Drons nolaižas Matīsa kempingā, bet straumes nestais plosts jau ir aiz Daugavas loka. Zvanam Matīsam un sarunājam tikšanos nākamajā lokā.

Tā kā mana otra lielākā kaislība ir makšķerēšana, tad darbojos ar spiningu. Mēģinu atcerēties visu ko esmu dzirdējis par spiningošanu Daugavā un bērnībā lasījis makšķernieku grāmatās. Ekspedīcija un vakariņas uzliek milzu atbildību. Plostnieku komentārs par to, ka no plosta ļoti reti kāds kaut ko noķer, manu entuziasmu nemazina. Pēc cītīgas spiningošanas esmu glābts un no bezcerīga makšķernieka esmu kļuvis gandrīz par varoni – aizstraumē pie zālēm piesakās skaista līdaka.

Piestājam krastā un vēlreiz satiekam Matīsu, kurš atved mums dronu, lai varam turpināt filmēšanu. Atkal lustīgi paciemojamies un braucam tālāk. Pēc vairākām stundām Mapo ienāk galvā doma, ka sen taču ir izdomāts iekšdedzes dzinējs un viņš ierosina iebāzt haskija pakaļējo ratu ūdenī pār plosta malu un izmantot kā dzinēju, lai ātrāk tiekam uz priekšu. Doma mums patīk! Efekts ir fantastisks, Mapo ir savā elementā – gāzē un pārslēdz ātrumus, plosts paātrinās. Pēc brīža tomēr izvelkam moci no ūdens un turpinām izbaudīt upes plūdumu, klusumu un saulrietu.

Līdz ar krēslu finišējam pie mūsu plānotajām naktsmājām, vēl tikai jātiek augšā pa stāvo krastu. Nav ne ceļa, ne takas. Izskatās pēc īsta enduro izaicinājuma. Mapo atzīstas, ka necik daudz ar enduro motociklu viņš braucis nav un ļoti iespējams, ka braukt kalnā viņš nemaz nemāk. Neskatoties uz daudzajiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem,  Mapo turpina cīnīties un kalns beidzot padodas.