1836 – divpadsmitās ekspedīcijas pirmā diena

Laika ziņas pārliecinoši sola mums pārbaudījumus, bet tie mūs neattur pirmdienas rītā iestumt busā zili baltos draugus, kuri pēc ziemas guļas gaida savu iespēju atgriezties Leišmalītē.
No Aknīstes ducinām caur pielijušajiem laukiem un pļavām, kas mūs virza Pilkalnes muižas virzienā, kur mūs jau gaida Irma un Valdis Tomsoni .

Jau pēc pāris nobrauktiem kilometriem mums nākas risināt konfliktu ar jaunu, agresīvi noskaņotu jaunsaimnieku, kura īpašumā mēs nomaldoties esam nonākuši. Šī situācija zināmā mērā atgādina dažas epizodes no 60.gadu amerikāņu kulta filmas “Easy Rider”, kuru Āris, pēc mana ieteikuma, noskatījās vakarā pirms brauciena. Busā bija laiks pārspriest it kā dīvaino epizodi filmas beigās, kur tiek uzsākta apšaude ar motociklistiem. Tā bija atklāta tēma gan Amerikā pirms 60 gadiem, gan arī šobrīd mūsdienu Eiropā. Tā aptver konfliktu starp lopkopjiem un motobraucējiem. Katram ir sava taisnība, bet kā konflikti tiek risināti, reizēm, ir kino cienīgi. Šoreiz arī Leišmalītē.

Pārbaudījumus tehnikai mums radīja aizaugusi stiga pie varenā Stupeļu pilskalna, kur Imanta Ziedoņa vadītā dižkoku atbrīvotāju grupa uzstādījusi akmeni ar uzrakstu – STUPEĻU PILSKALNS.
Ap deviņiem vakarā, nosaluši un caur caurēm slapji, ieripojam Pilkalnes muižas pagalmā, kur Haskijus sagaida naktsmājas klētī, bet mūs Irmas kundzes siltās vakariņas un izkurināta istaba vienā no muižas ēkām.

Par Tomsonu pāra saimniekošanu muižā uzzinājām iepazīstot Imanta un Rimanta Ziedoņu “Leišmalīti”, un, ar prieku var pārliecināties, ka pēc 10 gadiem viss ir attīstījies tikai uz pozitīvo pusi.
Valdis ir lielisks stāstnieks, mēs atvērtām mutēm klausāmies šos aizraujošos stāstus par to, kā cilvēki ziedojot savu enerģiju, ilgākā dzīves posmā, ir saglabājuši vēl vienu skaistu vietu Latvijas pierobežā, pretim saņemot gandarījumu par paveikto un dzīvotprieku.