PAVLODARA – RODINO (ALTAJA APGABALS)

Ar nolemtības sajūtu uzvelkam prežus, jo ārā atkal lietus un dodamies robežas virzienā. Cik raiti mūs noformē kazahu pusē, tikpat ilgi dricelē krievu pusē. Tomēr pēc četrām stundām atkal iebraucam Krievijā, šoreiz Altaja pusē. Ceļi uzreiz jūtami sliktāki. Vakarā ātri sāk krēslot. Nocīnāmies vēl 150 kilometrus un ap deviņiem vakarā sādžā Rodino, būvē ar nosaukumu „viesnīca”, metamies pie miera. Pēc vakardienas hiperspēcīgs kontrasts, bet tā arī ir viena no foršajām lietām, ka tu nekad nezini, kādi apstākļi tevi sagaidīs rīt. Uzraksts pie izlietnes, no kuras nāk neforšas smakas, brīdina: „Prosjba k žiļcam!!! Ņe brosaķ okurki, čainuju zavarku v rakovini! Poļzuiķes musornim vedrom! Lūgums iedzīvotājiem nemest izsmēķus un tējas biezumus izlietnē! Lietojiet atkritumu spaini! Logu rāmji gaiši zilā krāsā un palagi ar zilonīšiem, bijušais bērnudārzs, vai? Super! Spokoinoj noči!