RODINO – GORNOALTAJSKA

Īsi pirms Barnaulas abi sajūtam spiedienu ausīs: tātad lēnām paceļamies. Nākas uzvilkt visas iespējamās drēbes, jo temperatūra nekad nav augstāka par +10, un cilvēki staigā rudens apģērbā. Degvielas uzpildes stacijās ievērojam dīvainu apzīmējumu – motocikliem 15 metrus pirms benzīntanka jāizslēdz dzinējs. Aiz Barnaulas uz ceļa tiekamies ar baikeriem no Omskas. Ainava ceļa malās ir mainījusies: nepārredzamo plašo stepju vietā atkal parādās reljefs un īstas priedes. Arī smaržas apkārt ir savādākas. Īsi pirms Gornoaltajskas parādās arī īsti kalni. Cik bieži savā iztēlē lasot Rēriha grāmatas biju par tiem domājis! Taksometra pavadībā nonākam par viesnīcu sauktā namiņā, kurš īstenībā ir privātmājā iekārtota pansija. Tieši tas, kas mums vajadzīgs, jo arī močiem atrodas vieta slēgtā pagalmā. Mūs laipni izvieto telpās, kurās vēl vakar mitinājies slavenais profesors Muldaševs – ķirurgs-novators, kam pirmajam pasaulē izdevās pārstādīt cilvēkam aci, zinātnisko traktātu „No kā esam cēlušies?” un „Dievu pilsēta” autors. Profesors jau ne vienu vien reizi ir ceļojis Himalajos – Tibetā, Nepālā un Indijā – tantrisko spēku noslēpumu, netradicionālās medicinas un cilvēces pirmsākumu meklējumos. Šorīt viņš ar savu komandu devies ekspedīcijā kalnos Mongolijas virzienā.