TRĪS BĒRZI – TJUNGUR

Viss pārējais ir pilnīgi slapjš. Nav variantu iet kaut kur vēl, atskaitot atpakaļceļu. Uz kailas miesas uzvelkam lietus tērpus, izmirkušos zābakus un dodamies šturmēt pēdējo posmu. Pāreja noslidināta dubļos kā bobsleja trase. Ik pa brīdim kāds no mums paslīd un krīt, bet tā kā akmeņainais posms ir aiz muguras, tad vairāk par kādu stiprāku vārdu, nekas sliktāks nevar nākt. Cīnoties ar slideno pāreju spēlējam spēli, ko kurš vairāk tagad vēlētos. Janka sapņo par pudeli sarkanā burgundieša ar sieru un vītināto gaļu, bet es nemainītu pilnīgi pudeli užavnieka ne pret ko, nekādās kombinācijās. Pēdējos piecus kilometrus pirms bāzes, es atsakos pat no ūdens un eju sapņodams par alus kausu. Ap trijiem pēcpusdienā iestreipuļojam bāzē un vismaz daži no mūsu sapņiem – par aliņu – piepildās.