ORUG NUUR EZERS – SHANDUN THAL KANJONS

Tomēr, tā kā apkārtne šajā kalnu Gobi apvidū ir īpaši skaista un arī braukšana pa akmeņainajiem pauguriem sagādā vien prieku, tad īpaši nestresojam. Kā izrādās, arī mūsu džipa šoferītis, mongolis vārdā Buho, arī ne vien nerunā nevienā valodā izņemot dzimto, bet arī neorientējas apvidū, uz ko pirms tam bijām cerējuši. Laiks pa dienu karsts. Beidzot ap pusdienas laiku vienā no kalnu masīviem atrodam to alu. Tā ir daudz mazāka nekā pirmā kuru apmeklējām,, un arī zīmējumus atrast nav iespējams, lai gan pēc nostāstiem tie šeit esot. Ala ievērojama ar to, ka trīsdesmitajos gados, kad Mongolijā sākušās komunistu represijas, tajā vairākus gadus slēpies un dzīvojis kāds slavens budistu mūks. Pa ceļam uz apdzīvoto vietu Bayanlig, kur mums ieplānota ūdens un degvielas iegāde pirms došanās Gobi centrālajā daļā, nejauši uzduramies vienam no kalnu kanjoniem, kurš var mēroties skaistumā arī ar saviem Amerikas brāļiem. Ap septiņiem vakarā, kad esam jau uzņēmuši kursu Nemegetinas veidojuma virzienā, kur ieplānota dinozauru fosiliju apskate, Jankam uzbliež priekšējā riepa. Tas notiek brīdī, kad braucam caur mazāku, bet ne mazāk skaistu kanjonu. Turpat arī paliekam. Skati kā amerikāņu filmās par indiāņiem. Atbilstoši situācijai nolemjam pēc vakariņām taisīt ar laptopa palīdzību kino vakaru: šovakar piedāvājumā Džima Džarmuša “Dead Man” ar Džoniju Depu galvenajā lomā. Labāku vietu šīs filmas skatīšanai grūti iedomāties. Indiāņu vietā pie mums ar ižiņu piebrauc vietējie mongoļi. Labu brīdi viņi lēkā ap laptopu un močiem pārsteigumā ik pa brīdim noelšoties, ir labi redzams, ka tādus brīnumus tie redz pirmo reizi. Vēlāk notiek tējas dzeršana un tabakas apmaiņa. Miera pīpes vietā, tiek piedāvāta prīmiņa, bet materiālam šajā brīdī nav nozīmes.