14 Aug
- 2008 -
Ir pasaulē tāda vieta kā Bīvera (latviski – Bebrene, vai?). Liekas, ka tas ir pasaules gals, bet gan jau tā nav. Visādā ziņā pirms stundas mēs tajā piebraucām. Līdz šim izskatās, ka slavenie Jukonas līdzenumi, kuros ne viens vien zelta meklētājs dabūjis galu, nemaz tik lēni un neveicami nav.
Brauciens noris diezgan raiti. Otro dienu esam kopā ar somu Nilu, kurš arī brauc līdz jūrai – viens pats. Vakar asistējām viņam, kad viņš sazvanījās ar Somijas radio.
Šobrīd sēžu Indiāņu centrā pie datora. Laukā ir pelēka, drusku vējaina, bet ne lietaina diena. Vējš pagaidām ir mums labvēlīgs, bet, ja tas pūtīs sejās, var sanākt gaidīt ilgi. Mūsu bažas tagad saistās ar tuvākajiem 140+40 kilometriem, līdz Stevens Village un Jukonas tiltam, kur esam nolēmuši mazgāties un uzlādēt baterijas. Pēc mūsu informācijas, tur var būt ļoti lēna straume, un tas nozīmē, ka būs riktīgi jāpaairē. Bet kopumā visi ir veseli, tikai Andis vakar bija dabūjis karsoni un viens lācis Jukonas krastā bija tapis auksts – acīmredzot, vietējie to bija novākuši. Atradām vien galvu, iekšas un ādu. Otru lāci, arī melno, vien pa lielu gabalu redzējām. Aizbēga, sātans, bez filmēšanas. Nu bet tāāāāds lācis bija!