Lasīt tālāk
04.Sep
ALTAY
03 Sep
- 2006 -
Autors
Andis Pikāns
2006-09-03
Nobraukti 400 km. Rīta agrumā atvadāmies no viesmīlīgās mongoļu ģimenes un dodamies pilsētas Altay virzienā. Izbraucot uz nosacīti lielā ceļa, pirmās trīs stundas izdodas noturēt vidējo ātrumu 80 km/stundā un mēs jau sākam štukot, ka varētu nocīnīties šodien līdz pilsētai.
Ceļa apstākļi īpaši nav uzlabojušies, varbūt vienīgi netraucē kalnu pārejas, kuru šķērsošana ir apgrūtinošāka. Braucot lūdzu Dievu, kaut tehnika izturētu, jo visa tā slodze, kas močiem te jāpārcieš nav aprakstāma. Ap pieciem vakarā 60 km attālumā no pilsētas ceļa malā ieraugam Kamazu, kuram kravas kastē ielādēts speciāli aprīkotais holandiešu bagi-kaitinga ekspedīcijas Fiat Ducato buss. Hansu ar ģimeni satikām dažas dienas atpakaļ šķērsojot Mongolijas robežu. Jau tad nobrīnījāmies par drosmīgo holandieti, kurš ar Fiatu iedomājies mest izaicinājumu Mongolijas ceļiem. Kaut kas sagājis grīstē ar elektrību, bet holandietis ir apķērīgs zellis un sarunājis vietējo, kurš gatavs par 1000 Eiro aiztransportēt busu līdz Ulanbatorai, pa ceļam vēl iegriežoties Gobi tuksnesī un uzkaitojot.
Ap sešiem vakarā pēc deviņu stundu garā smagā posma esam nocīnījušies līdz pilsētai. Siltais ūdens nav visā pilsētā un, protams, arī viesnīcā. Nesaprotu, kapēc no krāna nenāk ledus vižņi, jo ūdens nav vienkārši auksts, bet ļoti auksts. Palūdzam virtuvē termosu ar karsto ūdeni, ar lupatu aizdambējam numurā izlietni un mazgājamies mongoļu stilā.
