21 Jūn
- 2017 -
Rīts. Paveras durvis, un kopā ar Aināra galvu istabā iesprūk pankūku smarža: “Mamma sauc brokastīs!” Pirmā doma: “Tā gan ir forša dzīve – tu tikai brauc ar moci un vāc foršus stāstus, bet brīnišķīgi cilvēki visās malās tevi uzņem, pacienā un vēl izkurina pirti.”
Abiem maniem kolēģiem jau ir sarunātas citas darīšanas un pēcpusdienā mums jau ir jābūt Rīgā, tāpēc šodienas plāns ir īss: nointervēt puisi Aināru, tad atgriezties Pasienē un uzfilmēt ar dronu baznīcas skatus, jo iepriekšējā vakarā nokavējām labo gaismu.
Sarunā tāpat kā dzīvē Ainārs ir atvērts un patiess, šīs īpašības un viņa aizrautīgums momentāli atbruņo cilvēkus, kurus viņš satiek. Nevelti viņa ģimenes mājas šobrīd ir pārvērtušās par mazo pasaules centru. “1836” kājnieku ekspedīcijas cilvēki šeit jūtas kā mājās, maratonists Dins Vecāns savā episkajā 18 dienu skrējienā gar robežu paliek šeit atpūtināt kājas, gan arī mēs tiekam šeit uzņemti kā veci draugi un mēs noteikti nebūsim pēdējie šajā sarakstā.
Sarunas laikā prātā ienāk piedāvāt Aināram doties nelielā izbraukumā kopā ar mums kā pasažierim līdz Pasienes baznīcai. Šī ideja patiesi iepriecina puisi, viņš cenšas neizrādīt pilno emociju gammu, bet brīdī, kad viņš pazūd aiz durvīm, dzirdami viņa pieklusinātie “Yes-yes-yess!!!”. Viņš ienirst skapjos un pēc mirkļa uzrodas ķivere, ko viņam kādreiz nejauši ir atstājis kāds radinieks – laba zīme, ka visam tieši tā arī bija jānotiek. “Easy Rider” noskaņā dodamies uz Pasieni.
Uz milzīga laukakmeņu krāvuma pa ceļam uz Pasieni Andris pēdējo reizi mēģina mūs, pārējos braucējus, iedzīt kompleksos. Pa ilgiem laikiem sagribējās iemācīties ko jaunu uz motocikla!