1836 – trīspadsmitās ekspedīcijas otrā diena

Saule un putni atver acis “Jūliju” logā. Es pagriežu galvu pa kreisi, un mani atkal pārņem sapņa sajūta. Raimis guļ apsedzies ar gultasveļā ietērpto segu. Tas ir rets skats, jo pārsvarā es viņu esmu redzējis vai nu guļammaisā, vai kā pieticīgāk gulēšanai noformētu.

Vecais “Spīdolas” radio sapņa sajūtas tikai pastiprina. Ceļamies. Brokastīs cepām vakar neapēstos vārītos pelmeņus un citus motobraucēju virtuves “brīnumus”. Raimis un Anetes kundze, apspriež ar pašvaldībām saistošus jautājumus un mēģina pareģot mazpilsētu likteni nākotnē. Renārs piefilmē, Fredis ar Cimiņu pēta sarežģītākas takas, lai Raimonds varētu smelties pieredzi un praksi enduro braukšanā. Viņš pats gan par to nav īpašā “starā”, bet ir gatavs misijas vārdā ziedoties.

Atvadāmies un laižam pie Jura, kurš vedīs mūs uz lidlauku. Juris ir kā staigājoša, interesanta un atraktīva enciklopēdija. Viņā var klausīties stundām, bet mums ir jābrauc tālāk uz Gramzdu, kur Enriko mums sarunājis tikšanos ar Dzintaru Kudumu, kurš izrādīs apkārtni. Pa ceļam Priekulē piestājam kolorītā visīstākajā ēdnīcā ieturēt pusdienas. Laika mašīna pirms trīsdesmit darbojas nevainojami.

Pie močiem mūs ar veco Goldvinga Hondu gaida Valters, kuru Kuduma kungs atsūtījis mūs sagaidīt. Dzintars Kudums vada Gramzdas pašvaldību un aizrautīgi stāsta par projektiem un šā brīža procesiem tajos. Par vienu no tiem – no drupām pacelto Gramzdas baznīcu, kura pirms pāris gadiem nosvinēja 450. gadu jubileju, pārliecināmies paši. Visu cieņu. Raimonds velk paralēles ar savu Jaunpiebalgas pagasta vadību un saskata būtiskas atšķirības attieksmē. Dzintars iesaka apskatīt Smaižu jeb Piķeļu baznīcu, kuru pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, maģiskā vietā no lietā betona uzbūvēja Brāļu draudze. Svētnams tiek gatavots rekonstrukcijai. Tas gan ir nopietni monumentāls arī patreizējā izskatā. Ja izdotos saglabāt patreizējo mistisko sajūtu un atmosfēru neizjaucot vides sinerģiju ar betona mūriem, mūsuprāt būtu izcili. Laiks rādīs.

Ir karsts. Kurzemītē ir sācies labības laiks. Valters mums ierāda karjeras, kurās Raimis saņem pirmās smilšu enduro ugunskristības. Pēc veldzējošās peldes sākam skatīties kur nakšņot. Raimis sazvana savu paziņu, episkajā vārdā Turaidu, kurš Bārtas upes krastā organizē laivu nomu. Turaids ir ar mieru mūs uzņemt un mēs virzamies Nīcas virzienā.