27. MAIJS. VIETĒJĀ POLICIJA.

Par policiju ir atsevišķs stāsts. Mirons, kuram augstāk minētajās struktūrās strādā paziņas, zināja mums stāstīt, ka prezidents izdevis īpašu pavēli tūristus uz ceļiem netramdīt, taču realitātē jārēķinās ar citiem noteikumiem. Policijas posteņi ceļā gadās uzkrītoši daudz, bez iemesla gan stādināti netiekam, bet dažos gadījumos pie nenozīmīgiem pārkāpumiem ,uz kuriem citās valstīs policija nepievērstu pat uzmanību, šeit seko momentāla rīcība. Vakar viens pat pamanījās ar privāto automašīnu, braucot mums no aizmugures, ar telefonu uzfilmēt, kā Jānis veic apdzīšanas manevru, šķērsojot grūti pamanāmo nepārtraukto līniju, kam sekoja apstādināšana un naudas sods. Bez jebkādiem protokoliem, protams .Dokumentiem jābūt kārtībā, par vīnu un alu pie brokastīm un pusdienām ir jāaizmirst. Tāpat tiekam dažreiz apstādināti, lai atbildētu uz jautājumiem par tehniku, ceļojuma mērķiem un citām sadzīviskām lietām. Brīvības sajūtu tas viss, protams, ierobežo.

Suhumos mums viss notiek pēc plāna. Krievijas konsulātā, Zvanba ielā 9, laipna ierēdne aizsūta sākumā noformēt Abhāzijas vīzu, bez kuras nebūs iespēju atvērt Krievijas tranzīta vīzu. Konsulārais departaments atrodas Saharova ielā 33, kur tik pat pretimnākoši ierēdņi stundas laikā izsniedz mums Abhāzijas vīzu. Pēc pusdienas laika tiek pieņemti dokumenti Krievijas vīzai un saņemts solījums piecu darba dienu laikā vīzu atvērt. Izbraucam no pilsētas un braucam uz Dienvidiem Očemčires virzienā. Pilsētā, kur uzkrītoši skatāmas pirms divdesmit gadiem notikušā kara liecības, iebraucam sešos vakarā. Mūs uzrunā ar Mersedesu piebraucis jauns ,laipna izskata puisis vārdā Asni, jautā. vai vajag palīdzību. Atbildam, ka meklējam istabu. Viņš nevilcinoties uzaicina mūs uz savu un vecāku māju, kur tiekam pabaroti uz izguldīti. Vakarā tosti turpinās. Šodien nobraukti 180 km.