UFA, MAKSIMA GORKIJA CIEMS

Var jau būt, ka šeit agri ceļas. Sarunājam tikšanos pulksten vienpadsmitiem Ufas piepilsētā Čašmi. Laiks ideāls – gaisa temperatūra ap plus 20. Ik pa brīdim ceļa malās parādās dīvaina izskata naftas sūknēšanas iekārtas, kas, izrādās, visas pieder valstij, tomēr, tas nebūt nenozīmē, ka tāpēc degviela šeit būtu lētāka. Iebraucam pilsētelē Čašmi pulksten vienpadsmitiem, kā runāts. Mums par lielu izbrīnu, izrādās, ka pulkstenis ir jau viens! Savā braukšanā uz austrumiem aizmirsām piefiksēt laika joslu maiņu. Kārkliņa kungs, vietējās latviešu biedrības priekšsēdētājs, liela auguma vīrs, uzreiz pamanāms starp sīkajiem baškīriem. Ap pulksten pieciem ierodamies Arhlatviešu jeb Maksim Gorkij latviešu ciemā. Šobrīd Baškīrijā dzīvo ap 1000 latviešu, bet to skaits ir samazinājies kādas desmit reizes, salīdzinot ar pagājušā gadsimta 30-jiem gadiem. Tikšanās notiek vietējā skolā, pēc tam mūs izmitina mājiņā, kurā mācību sezonā dzīvo skolotājas no Latvijas, kuru galvenais darbs ir mācīt vietējo latviešu bērniem latviešu valodu. Pastaigājamies pa sādžu, un ik pa brīdim kāds, pārsvarā vecāki cilvēki, pienāk un uzsāk sarunas latviski. Visai dīvainas izjūtas. Mums par godu ir izkurināta pat īsta krievu pirts, kurā pie reizes taisām arī veļas dienu. Vakarā sākas vētra.