BATU FERINGHI – DŽORDŽTAUNA

Protams, risks pastāv, bet mums nav citu iespēju, jo pasažieru kuģis piektdien un sestdien nekursē. Kargo ostas teritorijā noslēdzam karneti un gaidām brīdi, kad mums būs iespēja ieraudzīt slaveno kuģi ar nosaukumu „Mitrautama” no Indonēzijas. Pa šo laiku ir izdevies jau ievākt informāciju, ka kuģa kapteinim ir labi kontakti ar Sumatras piekrastes pirātiem un mums ne par ko nav jāuztraucas. Malakas jūras šaurums ir viena no vietām, kur pavisam reāli vēl darbojas 21.gadsimta pirāti, ievācot nodevas no zvejas laivām un ik pa brīdim nolaupot kādu lielāku ārzemju kuģi, lai vēlāk kopā ar īpašniekiem varētu sadalīt apdrošināšanas kompānijas izmaksāto naudu. Un tad nu beidzot ap pieciem pēcpusdienā mēs to ieraugam – tas izskatās tieši tāds, kādu biju to iedomājies: četrdesmit metrus garš nenosakāma vecuma no koka darināts kolorīts kuģis. Vēl tikai melnais karogs mastā pietrūkst! Tiekam iepazīstināti ar kapteini, kurš lietišķi apjautājas vai somās un kastēs neatrodas neatļautas lietas un ātri sāk organizēt iekraušanas procesu. Pēc tam, kad darbs ir padarīts, pasaucu viņu malā un krekla krūšu kabatā ielieku $10 naudas zīmi. Tāds žests tam ir ļoti pa prātam, un tēvišķīgi ar roku sitot man uz pleca, viņš liek saprast, ka viss būs štokos.