CEĻĀ UZ GRUZIJU: SEPTĪTĀ DIENA – PIRMIE SOĻI GRUZIJĀ

Lai arī Kaukāza augstākais punkts Elbruss (5642 m) atrodas Krievijas teritorijā, Gruzijai pieder trīs virsotnes virs 5000 m – Shkhara (5068 m), Janga (5059 m) un Mkinvartsveri (5033 m).

Gruzija ir daudz vairāk tendēta uz reģioniem par citām Transkaukāza valstīm, un kopš neatkarības atgūšanas centrālie reģioni ir palikuši daudz ietekmīgāki. Valsts teritorijā ir palikusi viena autonoma republika – Adžārija ar galvaspilsētu Batumi, no kurienes mēs šodien uzsākam savu braucienu ar motocikliem. Agrāk autonomie apgabali Abhāzija un Dienvidosetija pēc karadarbības ir nonākušas Krievijas kontrolē un pār to nākotni ir nolaidies miglas plīvurs, jo lielākā pasaules daļa aneksiju nav atzinusi.

No austrumiem uz rietumiem atrodas Kakheti, Kvemo Kartli, Shida Kartli, Mtskheta-Mtianeti, Samtskhe-Javakheti, Imereti, Racha-Lechkumi, Sanmegrelo, Zemo Svanetti un Guria. Adžārijā ar ostas pilsētu Batumi dominē Gruzijas tirdzniecībā ar Turciju, Ukrainu un Bulgāriju. Vēl kā lielākie ienākumu avoti jāmin arī subtropiskā lauksaimniecība, pludmales tūrisms, vara un zelta raktuves.

No prāmja nobraucam četros naktī, Gruzijas robežsardzei un muitai attiecībā uz mums iebildumu nav. Pie ostas vārtiem satiekamies ar baikeri Dimu no Ukrainas, kurš atgriežas no Irānas ar savu Honda Crosstourer. Dima iedod kontaktus hostelim, kurš atrodas pašā Batumi centrā, Asatiani Luka ielā 12, tur, pagalmā, var novietot arī baizeļus. Laipnā saimniece ar latvisko vārdu Maija, mūs naktī sagaida un par 50 lariem izvieto mazā, vienkāršā numurā.

Desmitos no rīta ceļamies, izstaigājam Batumi vēsturisko centru un braucam Zugdidi pilsētas virzienā.

Jau pēc pirmajiem nobrauktajiem kilometriem saprotam, ka atslābināties pārbrauciena laikā nevarēsim – gruzīnu braukšanas kultūra uz ceļiem ne par matu nav labāka kā pārējā Kaukāza daļā. Bieži redzama policija, kura, acīmredzot, cenšas uzturēt kārtību uz ceļiem. Mājlopi piedalās satiksmē gluži tāpat kā Abhāzijā. Temperatūra nav augstāka par 20 grādiem un braukšana ir patīkama. Ceļmalās tirgo svaigas zivis, rudens ražas citrusus un agrāk neredzētus dzeltenīgus augļus, kurus gruzīni dēvē par mušmula. Izrādās, ka šo augli audzējuši jau seno romiešu laikā un tas ir visgaršīgākais brīdī, kad sāk bojāties.

Samegrelo (Mingrelia) Gruzijas ziemeļrietumos vēsturiski pastāvējis noteikts autonomijas režīms, daļēji tāpēc, ka mingrēļu ļaužu dialekts ir gandrīz nesaprotams Tbilisi iedzīvotājiem. Politiski šī teritorija ir stipri saistīta ar zviādismu un pretošanos centrālajai valdībai.Reģiona galvaspilsēta Zugdidi ir pārplūdusi ar bēgļiem, bet iegūst no nelikumīgiem darījumiem un kontrabandas ar Abhāziju. Subtropu klimats padara tēju un citrusaugļus par galvenajiem lauksaimniecības produktiem, lai arī tradicionāli Zugdidi ļaudis pazīstami ar savu porcelānu un senaki paklājiem.

Pilsētā, kur dzīvo aptuveni 100 000 tk. Iedzīvotāju, iebraucam ap sešiem vakarā. Te ir viena vai divas viesnīcas, bet mēs labprātāk vēlamies palikt pie cilvēkiem, lai labāk varētu iepazīt zemi, uz kuru esam atbraukuši.

Līdzīgi kā pērn Kaukāzā arī te tas problēmas nesagādā. Desmit minūšu laikā, sarunājoties ielas malā, atrodam iespēju palikt pie Ternikes, kurš ar ģimeni dzīvo pilsētas nomalē. Jau pēc stundas sēžam pie galda un klausāmies pirmajos tostos.