25 Mai
- 2015 -
2015-05-25
No Zugdidi skatam paveras Svanetijas sniegotās kalnu grēdas, kuru virzienā arī dodamies. Satiksme uz ceļa pazudusi, jāuzmanās tikai no lopiņiem, kuri ik pa brīdim atgādina par savu klātbūtni.
30 km no Zugdidi ceļa malā paveras skats uz Enguri HES – otru augstāko hidroelektrostaciju bijušajā PSRS (dambja sienas augstums ir 271 m). Tā kā HES atrodas uz Gruzijas-Abhāzijas robežas, pēc militārā konflikta tās jauda tiek dalīta divās daļās – 60 procenti tiek gruzīniem, bet 40 procenti abhāziem.
Aiz HES sākas kalnu serpentīns, kas sniedz lielisku iespēju izbaudīt braucienu un priecāties par Kaukāza grēdas mežonīgo skaistumu. 50 km no Mestijas, ceļmalas ēstuvē, satiekamies ar poļu riteņbraucējiem, kuri minās Ķīnas virzienā. Pieredzes un iespaidu apmaiņā paiet vairākas stundas. Ēstuves saimnieki galdā ceļ vīnu un uzsāk internacionālo tostu procesu. Atteikties nav iespēju ne mums, ne poļiem. Turpat vienkāršajā virtuvītē tiek pasniegta meistarklase svānu nacionālās maizes Kupdari gatavošanā, par sastāvdaļām izmantojot mīklu un gaļu.
Lai kā arī roka neceļas, bet braucam prom, jo vīna rezerves svāniem ir neizsīkstošas, un Lengeri ciematiņā mūs jau gaida tante Nano Gulebani, kura lieliskā, 12. gadsimta celtnē ierīkojusi dažas vienkāršas istabiņas tūristu uzņemšanai.