CEĻĀ UZ GRUZIJU: DEVĪTĀ DIENA – SVĀNU TRADĪCIJAS

Svānu galvenie nodarbošanās veidi ir lauksaimniecība – lopkopība, dārzkopība un biškopība, kas ir populārs rūpals. Svānu medus jau izsenis ir slavens ar savu kvalitāti; to izmanto arī medicīniskos nolūkos.

Tāpat svāni ir zināmi par savām rotaslietu tradīcijām, kas vijās cauri neskaitāmiem gadu simteņiem. No vissenākā vēstures posma Svanetijas cilvēki ir nodarbojušies ar zelta ieguvi, transportējot to pa gleznainajām kalnu upēm. Unikālos un neizsākami vērtīgos eksponātus ir iespēja apskatīt Mestijas etnogrāfiskajā muzejā.

Svanetijas reģions ir bagāts ar derīgajiem izrakteņiem – svins, urāns, arsēns, sudrabs, marmors, kas ir augstu novērtēts savu dekoratīvo un industrijai labvēlīgo īpašību dēļ. Dažas no Tbilisi metro stacijām ir rotātas ar Svanetijas marmoru.

Ražīgas augsnes trūkums kalnainajā Svanetijā rada dažādas grūtības. Garo ziemu un sarežģīto laika apstākļu dēļ ir nepieciešams produktus uzglabāt. Par spīti šķēršļiem svāni vienmēr ir bijuši stipri garā un nesalaužami sirdīs. Svāniem ir iedzimtas spējas pretoties naidniekiem un būt uzticamiem un laipniem attiecībās ar draugiem.

Otrā Pasaules kara laikā svāni bija nocietinājuši savu reģionu Kaukāzā un pašu spēkiem, riskējot ar dzīvību, noņēma no Elbrusa virsotnes vāciešu uzstādīto balto karogu, tā vietā paceļot Padomju Savienības sarkano.

Katrā Svanetijas ciemā ir vietējos likumus pārzinoši ļaudis, kurus izvēlas vajadzīgajā stundā, kad nepieciešams tiesneša lēmums kriminālpārkāpumā vai sadzīves jautājumos. Šos vidutājus dēvē par moorval. Lielā mērā pateicoties viņu darbībai, tika iznīcināta “asins naida” tradīcija. Pirmkārt, vidutāji cenšas izzināt patiesību, un atkarībā no pārkāpuma pakāpes piespriež sodu un samierina iesaistītās puses. Lai to izdarītu, viņi izvēlas uzticamas personas no abām pusēm, tad šie pārstāvji baznīcā publiski dod zvērestu ar seju pavērstu pret ikonu, apsoloties ievērot piespriest lēmumu.

Sievietes loma svānu ģimenē ir neaprakstāmi būtiska – māte ir tā persona, kurai tika uzticēts uzdevums audzināt meitenes, mācot tām mājsaimniecībā nepieciešamās prasmes: šūšana, vilnas apstrāde, aust vilnas un linu audumus. Meitenes tika apmācītas arī lauka darbiem un izmantot pļavas sniegtās bagātības. Mātes iedvesmoja meitas uz tikumīgu un atturīgu dzīvesveidu un cieņu pret vecākiem cilvēkiem jau no pašas bērnības.

Sievietei ne vienmēr tika dota atļauja precēties ar savu iemīļoto un noskatīto vīriešu kārtas pārstāvi. Viņas likteni varēja izlemt vecāki. Lielu loma šeit tika atvēlēta saderinātā bagātībai un pūra lādes saturam. Šobrīd šīs tradīcijas ir pazudušas nebūtībā.

Pa ceļam uz Ušguli pāreju satikām divus jauniešus no Izraēlas, kuri apceļo pasauli. Ziņas nav iepriecinošas. Viņi nav tikuši pār pāreju, jo ceļu aizšķērso sniegs.