JAUNS PIEDZĪVOJUMS! BAIZEĻU CEĻOJUMU DIENASGRĀMATAS.

No Rīgas izbraucām vēlu pēcpusdienā. Laiks paiet komplektējot ekipējumu un bruņojoties ar gadžetiem. Lietus mākoņi skrien mums pa priekšu Terehovas robežpunkta virzienā, caur kuru domājam iebraukt Krievijā. Laiks ir vēss. Aiz Kokneses, kur ceļa kvalitāte ir slikta, jākoncentrējas, lai uz pielijušajām, fūru izdangātajām risēm asfaltā noturētu moci. Čehu riepas “Mitas” nav labas šādos apstākļos. Tās vairāk piemērotas bezceļiem un sausam asfaltam.

Jau labu brīdi pirms robežas mūs priecē un pavada milzīgs varavīksnes loks virs mākoņainajām debesīm. Pie robežas piebraucam astoņos vakarā. Fūres jau stāv no pagājušās nakts, vieglajiem- rindu nav. Formalitātes tehnikas ievešanai Krievijā uz laiku aizņem divas stundas. Attieksme ir lietišķa un nepiekasīga. Jau formējot dokumentus, no šoferiem uzzinām par īpašajiem noteikumiem gaļas un piena produktu ievešanai- tos aizliegts ievest jebkādā daudzumā. Jankam līdzi paņemtas 55 bundžas ar mežacūkas gaļas konserviem, kuri, mums par lieliem priekiem, netiek identificēti. Strauji satumst un paliek vēss. Desmitos vakarā iebraucam Krievijā. Jāmēģina ātri atrast naktsmājas, jo drīz uz ceļa sāks parādīties meža zvēri. Ar moteļiem un guļvietām šeit ir ļoti bēdīgi. Divās vietās viss ir aizņemts, beidzot 10km pirms Pustoškas, kolorītā, fūristiem paredzētā ceļmalas kafejnīcā izdodas atrast vietu nakšņošanai. Tiek nosaukta cena 800 rubļi, kurai bez kaulēšanās piekrītam. Kamēr pārvietojam ekipējumu uz gulēšanas vietu (grūti to nosaukt par viesnīcas numuru), mūs ar interesi vēro un izjautā vietējā auditorija – pāris fūristi un divas saguruša izskata naktstaurenītes. Atmosfēra draudzīga. Šodien nobraukti 430km.