Lasīt tālāk
11.Aug
1836 - ceturtās ekspedīcijas otrā diena
10 Aug
- 2016 -
Autors
Andis Pikāns
Ceturtajā “1836 Enduro Kilometri” ekspedīcijā no Ziemeļvidzemes pilsētiņas Apes mūsu komandai uz Jāņa Rozīša moča pievienojies Baltijā labākais motofrīstaila FMX braucējs Mārtiņš Aleksandrovičs. Pēc smagas kājas traumas, kas tika gūta treniņa laikā vasaras sākumā, Mārtiņš iziet rehabilitācijas procesu, tāpēc ir priecīgs izmēģināt Husquarna “701” moci enduro takās.
Pie vecā Apes motokluba leģendārā Ikarusa, ar ko savu ceļu uz sacīkstēm ir uzsākuši daudzi slavenākie Latvijas motokrosisti, satiekam pasaules junioru čempionu Matīsu Karro, kurš šosezon Hondas rūpnīcas atbalsta komandas sastāvā startēja karaliskajā MX1 klasē. Sezona traumu dēļ nav izvērsusies veiksmīga, bet Matīss ir apņēmības pilns tikt pāri šim drūmajam posmam un ar smaidu raugās nākotnē. Ložņājot pa veco busu, atrodam episku ķiveri ar Honda uzlīmi. Tas nozīmē, ka Matīsam tā noteikti jāpiemērī.
Mērojot ceļu uz Apes mototrasi Aleksa aizmugurē, pāris manā atmiņā atsauc 60. gadu kulta filmas “Easy Rider” kadru, kurā Pīters Fonda (Peter Fonda) dodas ceļā kopā ar Džeku Nikolsonu (Jack Nicholson).
Aleksam un Matīsam ir ko stāstīt par leģendāro Apes mototrasi.
Viens no Matīsa mērķiem ir izcīnīt Vaidavas kausu, kas viņam vēl nav, savukārt Mārtiņam ir veseli divi. Aleksis ar Haskiju trasē veic vairākus apļus, un uz tā tramplīna, uz kura Jānis Kārkliņš sasniedzis Latvijas rekordu tāllēkšanā, veic vairākus iespaidīgus lēcienus, apliecinot Husqvarna 701 spējas arī sporta režīmā.
Iesildījušies trasē, visi kopīgi braucam Igaunijas robežas virzienā, kur 1,5 km no robežlīnijas atrodas mazais Vaastse-Roosa (jeb Jaunrozes) ciems. Tur mūs sagaida igaunis Meelis Mottus, kuram ir ko stāstīt par mežabrāļiem, kuri pierobežas bunkuros slēpušies pēc Otrā Pasaules kara. 1999. gadā viņš atklājis mežabrāļu saimniecību Metsavennta Talu, kas piedāvā ekstrēmā tūrisma paveidu – iespēju nakšņot mežabrāļu pazemes bunkuros. Tieši šādos bunkuros četrdesmito gadu otrajā pusē un piecdesmito sākumā dzīvoja simtiem drosmīgu, bet nelaimīgu vīru.
Meelisa tēvs Harry Mottus kļuva par mežabrāli 1940. gadā. No meža viņš iznāca tikai 1954. gadā, pēc Staļina nāves, kad no Sibīrijas sāka atgriezties pirmie izsūtītie.
Meelis emocionālā stāsta laikā piedāvā mums degustēt ‘Dzimtenīti’, kas mežabrāļiem reiz kalpojusi kā valūta un ļoti vērtīga maiņas prece, jo dzira palīdzējusi ziemās pārvarēt aukstumu. Matīss veic kvalitātes pārbaudi, iemērcot pirkstus šķidrumā un tos aizdedzinot.
Meelis mums piedāvā nakšņot pirtī pie Vaidavas upes, bet mēs izvēlamies palikt bunkurā, lai kaut nedaudz izprastu, kā jutās cilvēki, kuri šādos apstākļos pavadīja gadu desmitus.
Šūpuļdziesmas vietā Meelis ģitāras pavadījumā dzied mežabrāļu dziesmas, kas spartiskajos apstākļos palīdz sagaidīt miegu.
Vai var iznākt, vai var iznākt
No puda desmit pudeles?
Jā, var iznākt, jā, var iznākt
No puda desmit pudeles.
Dažreiz notiek lietas sliktas
Sabojājas brūvējums.
Mežabrāļi paliek sausā,
Nelaimīgi gulēt iet.
Vai var tiešām sabojāties
Vesels kandžas brūvējums?
Jā! Var tiešām sabojāties
Vesels kandžas brūvējums!’
‘Oda kandžai’, pierakstīta pēc Enno Hernita dziedājuma.
