BELAWAN

Lai vai kur mēs ietu, tie uzmācīgi braukā apkārt un piedāvā savus pakalpojumus. Pilsētele nav liela un mēs vislabprātāk pa to gribētu izstaigāties, tomēr izskatās, ka tas nav diez ko reāli, jo interese par mums ir kā par dinozauriem. Visi rāda ar pirkstiem, bērni saskrien apkārt un cenšas viens otru pārkliegt: „Hello mister! How are you!”, bet ar to arī valodas zināšanas beidzas. Izdodas atrast arī internetu, bet tas nenācās viegli, jo, kā izrādās tam te ir cits nosaukums – „computer”! Ātrums tam līdzīgi kā viss cits apkārt – kājmināms. Pa to laiku esam jau iepazinušies ar vietējiem ostas muitniekiem un brokeriem. Mūsu „Mitra Utama” tiek gaidīta šovakar ap pieciem, bet izkraušanās sāksies tikai rīt deviņos no rīta.