BELAWAN – BUKIT LAWANG

Arī šajā valstī bez ATA karnetes nebūtu ko darīt – tas ir pats svarīgākais papīrs muitā, lai arī neviens tāpat to nemāk pareizi aizpildīt. Stundas laikā viss ir nokārtots un mēs esam gatavi startam. Sumatrā ierobežotā laika dēļ varam apskatīt tuvāk tikai vienu vietu – holandieši ieteica džungļu ciematu Bukit Lawang divu stundu braucienā no Medanas, un uz turieni arī dodamies. Jau pēc nobrauktiem 50 km nākas atzīt, ka Kambodžas satiksme salīdzinot ar šo bija tīrais kūrorts. Kaut ko tādu nebiju varējis iedomāties – noteikumi nepastāv pilnīgi nekādi, priekšroka ir kravas mašīnām un lielajiem satiksmes autobusiem un tie nerespektē nevienu citu; ceļi, tāpat kā satiksme, ir briesmīgā stāvoklī; mazās piepilsētas seko cita citai, saplūst kopā un nekad nebeidzas; sastrēgumi kā Maskavā. Apdzīšana ne tikai ir iespējama, bet pat nepieciešama gan no labās, gan kreisās puses, skaņas signāls – ja tas izturēs līdz galam, tad būs labi. Tāpat nav skaidrs priekš kam pilsētās uzstādīti luksofori, ja tos tāpat neviens neievēro.

Ceļa zīmes un norādes ir tik reti un tās ir tik nesakarīgas, ka nav pat jēgas tās uzlūkot. Bez GPS un kartes pārvietošanās būtu apgrūtināta. Tāpat apstājoties un taujājot vietējos pēc pareizā virziena, labāk karti viņiem nerādīt, jo lielākā daļa to redz pirmo reizi mūžā. Pēc divu stundu cīņas nogriežamies pa mazākas nozīmes ceļu un, lai arī vairāk tas atgādina motokrosa trasi, tomēr transporta kustība ir stipri mazāka un beidzot ir iespēja atvilkt elpu. Ap četriem iebraucam ciemā, kur pie straujas kalnu upes ceļš beidzas un tālāk ir tikai džungļi. Apmetamies holandiešu ieteiktajā vietā ar nosaukumu Garden Inn – vienkārši, ļoti mājīgi un lēti bungalo pašā kalnu un upes piekājē.