CEĻĀ UZ GRUZIJU: SEPTIŅPADSMITĀ DIENA – MĀLAINIE KALNU CEĻI

Aiz Jinvali pagriežamies uz kalnu ceļu Akhmetas virzienā, un jau kilometru pēc pirmā kāpuma sākas notikumi. Apmēram 10 km garā posmā notiek ceļa remontdarbi, bet segums pēc ilgstošajām lietusgāzēm pārvērties brūnā, mālainā slidotavā. Pārvietošanos ar divriteņu transportlīdzekļiem vēl vairāk sarežģī kāpumi un kritumi šajā vietā.

Ar katru nākamo kilometru situācija tikai pasliktinās – abi “advenčeru” priekšējie dubļusargi sāk aizrīties ar māliem. Mēs ar Osi ik pa brīdim stājamies un ar zaru galiem cenšamies bakstīt ārā mālaino masu, bet vienā brīdī tās ir bijis par daudz – jūtu, kā nobloķējas priekšējais ritenis, un mocis, vēl no kalna lejup braucot, slīd pēc inerces aptuveni desmit metrus. Es uz sāniem slaidi piezemējos mīkstajos, lipīgajos mālos. Labi, ka ātrums tajā brīdī nebija lielāks par 15 km/h. Pieceļam moci un novērtējam zaudējumus. Jā, vecais “advenčers”, acīmredzot, šādiem apstākļiem nav paredzēts ne līdz galam pārdomātās priekšējā dubļusarga konstrukcijas dēļ. Trakākais, ka, mālu spiediena rezultātā noraujoties abiem zemākajiem dubļusarga kronšteiniem, ir atrāvusies arī bremžu caurule, kura tad arī nobloķēja riteni. Demontējam atlikušās daļas, ar plastmasas savilcējiem piestiprinām bremžu šļauku pret aizsargtrubu konstrukciju un “slidojam” tālāk.

Nākamajā brīdī neiztur nervi Norčam, viņš paziņo par kapitulāciju. Saku, ka nav jēgas braukt atpakaļ, ja esam posma pusceļā, ko puslīdz droši zinām pēc dzirdētā no gruzīnu šoferiem, kuri te reti paslīd garām ar automašīnām. Ir divi varianti. Pirmais – es braucu lejā un veiksmes rezultātā atsūtu īsziņu. Otrais – gaidām, kad kādreiz iespējams šeit garām brauks kravas mašīna, kurā varēsim iekraut tehniku. Norča nomierinās un turpina ceļu. Osis pēc brīža, sajutis briesmas, pats noskrūvē savam mocim priekšējo dubļusargu.

Pēc divu stundu cīņas mālainais posms ir galā un sākas akmeņi, bet sajūtas, pa tiem braucot, ir kā pa vislabāko autobāni. Lēnām ieripojam Tianeti ciematā, kur ceļa malā izvietojies noplucis servisiņš, bet mūsu gadījumā tam ir neizmērojama vērtība. Gruzīnu meistari aktīvi iesaistās seku likvidēšanā. Divu stundu laikā sakniedējam jaunus stiprinājumus un iztaisnojam pēc kritiena saliekto kasti.

Akmeņains kalnu ceļš ved mūs uz trīsdesmit kilometrus netālo Akhmetu, kur Sabue ciemā, 7 km pirms Akhmetas, brīnišķīgā vietā, upes krastā, atrodam viesu māju pie čečenietes Izas. Par Omalo informācija no iztaujātajiem šoferiem pienāk pretrunīga. Citi saka, ka pāreja ir vaļā, citi saka, ka slēgta.

Rīts gudrāks par vakaru.