Lasīt tālāk
14.Aug
OTRĀ MĀRA OLTES VĒSTULE, BEAVER
13 Aug
- 2008 -
Autors
Māris Olte
Sveiki, mani sauc Māris Olte. Ārā pilnīgā lietū noris pēdējā gatavošanās laivojuma sākšanai. Ūdensdrošie maisi ir mūsu sauso mantu lielākā cerība. Paši šiverējam sponsoru ūdensdrošajos izstrādājumos. Ir pavēss, ap +10 grādiem dienā, ceļš priekšā tāls un tas nozīmē, ka laivas būs smagas un grūti manevrējamas. Jo tālāk brauksim, jo tās kļūs veiklākas, jo cilvēkam arī šajos platuma grādos ir iedaba visu laiku kaut ko kožļāt. Un, piedodiet, dirst.
Gluži tāpat kā mums ziemā, viņiem te ir vasarā. Cikloni seko cits citam un siltu un saulainu Jukonas vasaru te līdz šim baudījuši vien četras dienas. Avenes un spradzenes tāpēc ir skābas, bet kāposti aug lekni kā vēdekļi no cūku ausīm. Vakar atbraucām uz ciematu, kurā pirms sešiem gadiem beidzām savu ceļu. Vecais un vienmēr smaidošais indiānis Alberts jau gadus trīs kā aizgājis citos medību laukos, savukārt rudmatainā dāma, kura Jukonas filmas beidzamajā sērijā pavīdēja kā īriete, kura te ieprecējusies, vakar atveda un pārdeva divus tik sasaldētus King Salmon, ka mēs tos dabūjām zāģēt, lai varētu cept un atlaidušies tie nav vēl šodien. Vai nu rudmatainā komersante vēlas jauna vīra, bet mums viņa apgalvoja, ka esot indiāniete un ka Raimonda seju atceroties par cauri visiem sešiem prombūtnes gadiem. Tas gan nedeva atlaides lašu cenā. 30 USD par pāris sasalušām pagalēm. Vienu dzīvu čaviču pamanīju cilājamies upē, kuras ūdens krāsu savādāk kā par cementa nenosauksi. Nezinu, kā tās zivis to spēj norīt. Kopumā šis galapunkts nav neko mainījies, arī mēs pagaidām ne, jo fiziskie un garīgie treniņi tikai sāksies. Par spīti lietum nolēmām braukt jau šodien, lai beidzot tiktu brīvos ūdeņos. Autobusiņu, ar kuru atbraucām mēs šajā ceļojumā vairāk neredzēsim. Cilvēciņu ceļojums divās sarkanās laivās pa cementa krāsas upi ir sācies. P.S. Ja nelītu lietus, lūkotu visi kopā nobildēties, tak sātans netaisās rimties un būs jāiztiek ar bildi, kuru aizsūtijām vakar.
