KAGA – ČEBARKUĻA

Ir vērts šādus skatus atcerēties. Beidzot esam tikuši pie interneta pieslēguma un varam jums nosūtīt jaunumus. Mēs esam aptaujājuši cilvēkus savās gaitās un noskaidrojuši, ka nav absolūti nekādas jēgas doties uz Čeļabinsku, jo koka tiltiņi tur nemaz neesot – neviens par tādiem nav dzirdējis. Tas biju mūsu galvenais apskates objekts. Pametam Kagu pēcpusdienā un caur līkumotu kalnu serpentīnu dodamies robežas virzienā. Šeit ir daudz baškīriešu ciematu ar mazām mājelēm, kura katra ir nokrāsota citādākā krāsā. Govis atpūšas ceļa vidū. Pamazām kalni pāraug līdzenumā; Urāli nolaižas līdz stepēm. Ap astoņiem vakarā nolemjam apstāties, lai pārlaistu nakti uz vien no pakalniem. Došanās augšup ar mūsu močiem ir diezgan apgrūtinoša – visapkārt ir liela izmēra akmeņi. Jānis aizķēra vienu no tiem ar savu bagāžas kasti un apgāzās. Mocim un bagāžas kastei ir bojājumi. Ar zaudējumiem, bet esam nokļuvuši augšā, kur balvā mums tiek burvīgs saullēkts