Lasīt tālāk
24.Nov
DŽAKARTA - BOGOR
23 Nov
- 2006 -
Autors
Andis Pikāns
2006-11-24
Nobraukti 340 km. Lai arī līdz prāmim ir atlikuši 200 km, ostā esam tikai pēc piecām stundām. Prāmju satiksme gan ir labā līmenī un ļoti lēta – tie kursē starp lielajām salām nepārtraukti un biļete vienam motociklam kopā ar vadītāju maksā vien 7000 ringitus (apmēram 8$). Esam laimīgi mājot ardievas Sumatrai, jo tā nebija labākā vieta, kur var gūt gandarījumu no braukšanas.
Pēc trīs stundām pietauvojamies Javas salai, un, jau no ievāktās informācijas zinām, ka jāgatavojas vēl lielākam sviestam. Arī šeit līdzīgi kā Taizemē motocikliem ir aizliegts pārvietoties pa maģistrāli, tā kā nākas braukt pa mazākas nozīmes ceļiem. Attālums no ostas līdz galvaspilsētai ir vien 140 km, bet tā pieveikšana aizņem sešas stundas. Visas tās sajūtas no mīcīšanās pa nebeidzamiem sastrēgumiem, karstumu un smogu aprakstīt nav iespējams, bet Džakartu apbraukt mums nebija iespējas, jo Jāņa mocim sajūgs turas uz godavārda, turklāt tur mūs gaidīja arī DHL sūtījums ar filmēšanas tehniku. Domas galvā tajā brīdī rodas pavisam nejaukas, laiku īsinot saceru pat anekdoti.
Motopulciņa „Hells Angels” biedru rokās nonāk Ķīnas, Taizemes un Indonēzijas transporta ministri. Kungus par viņu iepriekšējo darbību sagaida nežēlīga spīdzināšana, tāpēc katram tiek dota iespēja izpildīt divas vēlēšanās. Ķīnas ministrs nekavējoties atceļ visus aizliegumus attiecībā uz ārvalstu motobraucēju iebraukšanu valstī, kā arī pārdēvē savu sievu par Sarkano Zvaigzni, dēlu par Urālu un meitu par Panoniju. Labi. Taizemes kolēģis, protams, atceļ visus ierobežojumus motobraucējiem pārvietoties pa Bangkokas maģistrālēm un paraksta lēmumu savas darbības laikā uz visām oficiālajām ārvalstu vizītēm ierasties ar tuktuku. Savukārt Indonēzijas ierēdnis, pats par sevi saprotams, arī atceļ muļķīgos ierobežojumus, kuri liedz pārvietoties motocikliem pa Javas un Sumatras autobāņiem un pavēl sev uz krūtīm uztetovēt Kioto protokola pilnu tekstu.
