29 Sep
- 2006 -
2006-09-29
Kuņmiņa ir Ķīnas dienvidrietumu lielākā pilsēta, kura jau izsenis atradusies tirdzniecības ceļu krustcelēs starp Ķīnu, Vjetnamu, Birmu un Laosu. Šis ir arī lielākais Ķīnas mazo tautību centrs, kuru apdzīvo 52 tautības.
Arhitektūras ziņā pilsēta ne ar ko īpaši neatšķiras no visam iepriekšējām Ķīnas pilsētām – tāds dzelzsbetona gabals vien ir. Acīmredzot rikšas šeit ir aizliegtas, jo tās nekur nemana. Ar pirmo mēģinājumu mēs trāpam mājīgā viesnīcā, kur čum un mudž baltie tūristi un begpekeri. Pēc pēdējām saņemtajām zinām moči vakar izlidojuši no Ulanbatoras uz Koreju. Anna gan saka, ka satelīts uzrādot Ulanbatoru, bet varbūt tas ir tāpēc, ka akumulators nav ilgi uzņēmis strāvu un līdz ar to raidītājs nestrādā. Katra ziņā, Baira mums uz meilu ir atsūtījis oficiālu bukinga numuru, un saka, ka svētdien močiem vajadzētu būt Bangkoka. Rītdien braucam ar tūristu busu uz 150 km attālo slaveno “siliņ” – akmens mežu. Šodien atkal mēs apmeklējām etnisko minoritāšu kultūras centru pilsētas robežās. Pilnīgs sviests – kaut kas līdzīgs brīvdabas muzejam, bet tikpat labi tas varētu būt arī zooloģiskais dārzs.