LAWANG – KALIBUKBUK (BALI SALA)

Gar ceļa malu vietām izkārtojušies feinie augļu tirdziņi ar kolorītajiem tirgoņiem, kuri labprāt piedāvā nogaršot mango, džekfrutus, durianus un visādus vēl līdz šim neredzētus brīnumus. Prāmis atkal atiet tieši pēc mūsu piebraukšanas, tikai biļete jau trīsreiz dārgāka nekā uz iepriekšējā. Jebkurā gadījumā Javas sala ir pieveikta un rezumē par to ir tāds pats kā par Sumatru – ar motocikliem te labāk nebraukt. Līdz slavenajai Bali salai prāmis iet nepilnas divas stundas un lai arī uz augšējā klāja jūtams vējš, cepiens ir pamatīgs. Ostas pilsētā Gilimanuk iepeldam ap trijiem dienā. Esam nolēmuši virzīties gar austrumu piekrasti, kura nav tā apbūvēta un ir mežonīgāka un neapdzīvotāka. Jau pēc nobrauktiem desmit kilometriem ar prieku secinām, ka satiksmes kustība šeit daudz mierīgāka un beidzot atkal var sajust kaifu no braukšanas. Arī nomācošās musulmaņu lietiņas pazudušas, jo salu apdzīvo 90 procenti hindu reliģijas piekritēji. Pēc stundas brauciena Javas jūras krastā atrodam no koka un salmiem celtu mājīgu gesthausi ar daudzsološu nosaukumu „Nirvana”.