22 Mai
- 2014 -
Lietus ir mitējies, bet kalnu virsotnes turpina slēpties miglas un mākoņu plīvurā. Izrādās, ka atrodamies osetīņiem svētā un enerģētiski spēcīgā vietā, kura līdz padomju varas ienākšanai bija slēgta parastiem mirstīgajiem. Ar Oskaru dodamies pārgājienā uz pāris kilometru attālo ūdenskritumu, pēc Tamirlana ieteikuma pa ceļam apciemojam viedo osetīnu Elanu, kurš rūpējas par vietējām svētvietām. Elans mums stāsta par ielejas vēsturi, sarežģītajām attiecībām starp osetīņiem, gruzīniem un ingušiem.
Bet mums jādodas ceļā. Ir parādījusies jauna iespēja iebraukt Gruzijā. No Sočiem trīs reizes nedēļā kursē prāmis uz Trabzonu Turcijā. Doma bija, ka uz rītdienas prāmi paspēsim, bet vienmēr ir bet. Kara stāvokļa dēļ starp Ukrainu un Krieviju visas kuģu un prāmju līnijas no Krievijas uz Turciju ir slēgtas, un nav reālu iespēju, kā tikt pāri Melnajai jūrai Turcijā. Pēdējais variants ir mēģināt tomēr doties cauri Abhāzijai, neskatoties, ka Gruzija šo valstveidīgo veidojumu neatzīst, kā arī robežas šķērsošana ir krimināli sodāms pārkāpums. Pēc stundas ir jāzvana uz vēstniecību, mēģināsim sarunāt, lai atvieglo ieceļošanu.
Pie viena no vakar šķērsotajiem policijas blokpostiem nākas kavēties vairāk kā stundu. Iemesls dīvains. Mums visiem tiek noņemti pirkstu nospiedumi! Esam jau sapratuši, ka liekus jautājumus labāk neuzdot, tāpēc ar interesi vien vērojam procedūru. Ir vēlēšanās to dokumentēt, bet tas tiek stingri aizliegts. Varbūt par iemeslu ir mūsu neskūtās sejas, kuras līdzīgas pie posteņa sienām izvietotajām vahabītu teroristu fotogrāfijām. Kas to lai zina! Viens ir skaidrs – ir jāpaiet vēl laikam, lai šī interesantā valstiņa valstī būtu gatava ceļotāju uzņemšanai. Turpmāko pāris stundu laikā tiek piedzīvotas stiprākās lietus gāzes dzīvē, ar moci atrodoties uz ceļa. Visapkārt debesis vienos lietus mākoņos, tāpēc neredzam arī jēgu gaidīt, kad tie izklīdīs. Beidzot pie Minvodiem izraujamies no lietus gūsta un mūkam no tā rietumu virzienā. Vakar nobraukti 490 km.
2014-05-22