TOLBO NUUR – HOVD

Sain baina uu!

Sveicināti Mongolijā!

Varbūt vajadzīga laiva? Uz ceļiem orientēties pēc kartes ļoti grūti, vietējie arī ne vienmēr zina pareizo virzienu. Akmeņainā stepe iebraukta krustu, šķērsu un nekas neliecina par to, ka šeit varētu iet galvenais maģistrālais ceļš, kurš savieno rietumus ar austrumiem, kā tas maldinoši norādīts kartē. Transportu uz ceļiem var sastapt ļoti reti. Pārsvarā tā ir krievu tehnika – uaziki, kamazi un iži. Ja kāds iedomājas pa Mongoliju pārvietoties ar vieglo mašīnu, tad būtu derīgi zināt, ka tas ir nereāli. Klīst runas, ka it kā pēc pāris gadiem sākšoties trases būve, bet pagaidām gan par to nekas neliecina. Bieži ceļš ved pār kalnu pārejām 2000-2500 metru augstumā. Temperatūra šeit ir ap nulli un arī šeit mūs pavada lietus mākoņi. Jāšķērso arī kalnu upes bez tiltiem, bet tā kā šobrīd ir sausais periods, tad pagaidām grūtības mums tas nesagādā, jo dziļākajās vietās līmenis nepārsniedz 30 cm. Ik pa brīdim ielejās, kur zālei izdevies izcīnīt vietu starp akmeņiem, var redzēt jurtas, ko mongoliski sauc “ger” un lopu ganāmpulkus, kuri zālei nedod ne mazāko iespēju paaugties. Kad mēs braucam gar jurtām, no visām izskrien cilvēki un ar interesi mūs uzlūko. Dažviet bērni un arī pieaugušie māj mums ar rokām un sveicina. Kad pie vienas no jurtām apstājamies, mūs uzaicina uz tēju. Pirms ieejas jurtā jāievēro dažas lietas.

Pirmkārt jāapstājas no tās, kādus 50 metrus un jāpagaida, kad saimnieks piesien suņus. Tā ir pirmā zīme, ka viņš gatavs sarunai. Pie ieejas nedrīkst uzkāpt uz sliekšņa, tā ir slikta zīme. Pēc tam jāpagaida, kad saimnieks ierādīs vietas. Lepnākā vieta ir jurtas ziemeļu galā, pretīm durvīm. Tur arī parasti ciemiņi tiek nosēdināti. Kad visi iekārtojušies, sākas tradicionālā tējas dzeršana, tabakas apmaiņa un pīpēšana. Visas lietas jāpasniedz un jāpieņem ar labo roku, vai arī ar abām. Kreiso vienu pašu nebūtu vēlams izmantot. Mūs uzņem ļoti viesmīlīgi. Komunikācija notiek ar sarunvalodas vārdnīcas palīdzību un žestiem – nekāda vaina. Ap sešiem vakarā iebraucam vienā no lielākajām Rietummongolijas pilsētām Hovdā, kurā ir pat viens luksofors. Iekārtojamies par $15 centrālajā viesnīcā, kur silto ūdeni sola no septiņiem līdz astoņiem vakarā. Ejot vakariņās notiek arī nejauša tikšanās ar slavenā Muldaševa ekspedīcijas grupu. Sarokojamies un pārmijam dažus vārdus arī ar pašu profesoru.