31 Okt
- 2006 -
2006-10-31
Nobraukti 450 km. Tikai rīta gaismā var ieraudzīt kādā foršā vietā esam apstājušies – pat bardaks visapkārt nespēj izbojāt lielisko skatu uz tūristu pamesto pludmali, jūru un vientuļajām zvejnieku laivām.
Tuvojamies Malaizijas robežai un visuzskatāmāk to pierāda cilvēku apģērbi, kuri mums nemanot ir izmainījušies. Sievietes tagad ir ietinušās garos paltrakos un lakatos, vīri ar bārdām un baltām micēm galvās – musulmaņi šeit, Taizemes dienvidos pie robežas, ir pārsvarā par budistiem, un izskatās, ka tie sadzīvo mierīgi. Benzīntankos un ēstuvēs alu vairs dabūt nevar, bet pavadošā grupa ātri atrod risinājumu iegādājoties palielu putuplasta kasti, kuras saturs tiek apkrauts ar ledu. Ap trijiem esam pie robežpunkta Wang Kelian. Karnete ar mūsu iniciatīvu tiek noslēgta un mēs izbraucam no Taizemes. Malaizijas pusē arī no muitnieku un robežsargu puses uzreiz jūtama interese par mūsu tehniku un maršrutu Atšķirībā no tajiem šeit visi ierēdņi runā angļu valodā un attieksme ir vislabvēlīgākā. Vīza Latvijas Republikas pilsoņiem nav vajadzīga, bet pirmais jautājums ir par ATA karneti – bez tās te nevajadzētu iebraukt, tā kā mums tāda ir, tālāk viss iet kā pa sviestu, un ar vislabākā vēlējumiem iebraucam Malaizijā. Tomēr, ne visiem tā veicas – tā kā Ringolda „kūtiņa” ir ar Taizemes reģistrācijas numuriem un tehniskā pase ir tikai taju rakstībā, malaizieši pieprasa to tulkot. Jautājums tiek atrisināts 40 km attālajā pilsētā Taizemes pusē pie notāra un tulka vienlaicīgi. Jau melnā tumsā mēs iebraucam apbružātā ostas pilsētā, lai agri celtos ar prāmi uz tuvējo Lankavi salu.