ULANBATORA

Pēcpusdienā izķeram dzelzceļa priekšnieku, kurš bija solījis nodrošināt transportu, un uzzinām, ka viss tiek atcelts. Ķiniešiem ir jāsūta pieprasījums, un atbildi var arī nesagaidīt. Kuces dēls, kāpēc to nevarēja pateikt aizvakar? Nesamies uz Air China. It kā viss kartībā, ir tikai jāizjauc moči, jo uz Pekinu lido mazais boings, kuram durvju izmērs 89×120 cm. Mūs nosūta uz Mongolian Express kompāniju, kura nodarbojas ar kargo kravu sūtīšanu, tas liekas sakarīgs kantoris. Mongolis vārdā Baira uzzīmē reālo situāciju: kravas dokumenti būs jānoformē vismaz trīs dienas, un prātīgāk ir to sūtīt uz Laosu caur Koreju. Labi, ka mums ir ATA karnete, savādāk viņš nemaz neņemtos. Cena līdz Pekinai ir 800$ – tas izklausās vilinoši, jo līdz Laosai tā ir 4000$, toties nav jāizjauc moči un ir garantija, ka Laosā mūs ielaidīs. Vēl pēdējais zvans uz Pekinu misteram Czo – jautājam skaidri – vai varēsim no Pekinas tālāk braukt savā gaita uz Laosu? Nē, nevarēsim, jo ir vajadzīgas atļaujas no transporta departamenta. Viss skaidrs – tad sūtam uz Laosu. Pietiek! Vienojamies, ka rīt nodarbojamies ar moču iesaiņošanu.